ceturtdiena, 2014. gada 10. aprīlis

Mākslas diena Talsos

Talsu novada muzejs aicina uz «MĀKSLAS DIENU 2014» atklāšanas pasākumu otrdien, 15. aprīlī.



18:00 Ž. Sūniņa prēmijas vizuālajā mākslā pasniegšana kādam Talsu māksliniekam. Talsu mākslinieku izstādes un Ukraiņu mākslinieces Annas Bulkinas (Ļvova) gleznu izstādes atklāšana.Vakaru kuplinās Ventspils ukraiņu kultūras-apgaismības biedrības „Kobzarj” ansambļa „Mrija” a`capella dziedājums.

Un tad - no 19:40 līdz 21:30 La Machination De Kandji (Riga - La Rochelle, Latvia).
 


Mūsdienu skanējums (Hans, Experimental, Ambient, Dub, IDM Ambient) franču izpildītāja performancē, kurā izpaužas individuālas abstrakcijas par mūsdienu sajūtām, izpausmēm un sajūtu tēmām. (paklausīties var https://soundcloud.com/la_machination_de_kandji )

trešdiena, 2014. gada 2. aprīlis

Nedēļas nogalē Rīgā, gandrīz pilnā ekipējumā!

Gandrīz gatavi izstādei! 
Nedēļas nogali pavadīsim Rīgā, izstādē. Jauni trauki, jauni iespaidi!
Tiekamies iekš "Latvija piedāvā 2014"! 

Kur?   Olimpiskais sporta centrs
             Grostonas iela 6b, Rīga
Kad?  4. - 6. aprīlī






otrdiena, 2014. gada 18. marts

Labi paēst Kuldīgā (no mūsu traukiem, protams!)



Pagājušajā ceturtdienā Kuldīgā tuvākos draugus un sadarbības partnerus uz atklāšanu sagaidīja «Goldingen Room». Saimnieki ar nodomu nav to pieteikuši ne kā kafejnīca, ne kā restorānu, sakot – gribam uzsvaru likt uz labu ēdienu. Pēc iespaida, kādu viņi ir radījuši, gribas ticēt, ka tieši tā būs viņu latiņa. Ak, jā – saimnieki ir Santa un Roalds Ciņi no Sabiles. 


Kāpēc gan «Ciparnīca» tur bija? Mēs taisījām traukus šai vietai. Bļodiņas, sviesta ķobīšus, kanniņas kafijas krējumam. Saimniekiem bija pilnīgi skaidrs, ko viņi vēlas. Viņi zināja, kādā krāsā, kādā izmērā un kuri trauki nepieciešami. Bijām atklāšanā, redzējām, cik labi šie trauki iekļaujas interjerā, tumšajos plauktos, blakus tīri nopucētām glāzēm.  






«Goldingen Room» varēs baudīt itāļu virtuvi ar «eiropeisku piesitienu», taču īpašais piedāvājums ir Neapoles pica. Ar ko tā atšķirīga? Pirmkārt, izmanto tikai īpašus miltus, kādus Latvijā nopirkt nevar. Tos pasūta no Neapoles. Otrkārt, mīklā izmanto ļoti maz rauga, bet to raudzē 12 stundas. Tas padarot picu vieglu un organismā labāk pārstrādājamu. Treškārt, cep atvērtā malkas krāsnī, kurinātā ar ozola malku. Varot kurināt arī ar olīvkoku, bet kā saimniece smēja, tad būšot pica ar «zelta maliņu». Izcepas ilgākais 90 sekundes. Vēl – tomātu mērci gatavo uz vietas, tomātus ar rokām saspaidot (nevis blendējot) un pievienojot tikai sāli.
Neapoles picas cepšanu saimniece mācījusies īpašos kursos Itālijā tad, kad nolēma atvērt Latvijā kafejnīcu. Taču vēl pirms tam viņa studēja kulināriju Itālijā, iegūstot bakalaura grādu. 
 



Jāteic tā – interjers gaumīgs bez gala. Kad tu sēdi tur un pēti, īsti nevari ieraudzīt nevienu pavirši izvēlētu vai neiederīgu detaļu. Te var paēst garām ejot, bet var arī pasēdēt ilgāk, jo viens stūrītis gauži piemērots zvilnēšanai. Arī grāmatu plaukts ierīkots, ja gribas zvilnēt jēgpilnāk. 

 


 



Mums kā telsiniekiem, protams, mazliet žēl, ka sabilnieki sava restorāna atvēršanai izvēlējās Kuldīgu, taču no otras puses tas varētu būt viens no iemesliem mums biežāk aizšaut uz kaimiņpilsētu. Jo smuki tur!